Ticība eņģeļiem
Musulmanis tic eņģeļiem kā Dieva radībai, ko Viņš izvēlējies absolūtai paklausībai un pastāvīgai slavināšanai. Tie ir gaismas būtnes, kas cilvēkiem nav redzamas savā sākotnējā formā, taču Allāhs ir devis tām spēju pieņemt materiālas formas, kad tas ir nepieciešams, kā tas notika viņu apmeklējumos pie praviešiem. Viņu funkcijas ir dažādas: izpildīt Allāha pavēles, nest atklāsmes, pārvaldīt Visuma lietas, reģistrēt kalpu darbus, kā arī aizsargāt un stiprināt ticīgos.
Džini ir cita radība, ko Allāhs radījis no uguns, un viņiem, tāpat kā cilvēkiem, ir uzlikti pienākumi un viņi tiks saukti pie atbildības. Viņi iedalās dievbijīgos ticīgajos un dumpīgos grēciniekos. Mēs viņus neredzam viņu sākotnējā formā, bet viņi redz mūs, kas izskaidro atšķirības viņu eksistences uztverē. Viņi nezina neredzamo, un viņu dzīve pakļaujas Allāha likumiem Visumā, un viņi nespēj nodarīt kaitējumu vai sniegt labumu bez Viņa atļaujas.
Šaitāni ir neticīgie džini, kurus Iblīss vada cilvēku naidā un pavedināšanas ceļā. Viņu spējas aprobežojas ar čukstēšanu un ļaunuma izdaiļošanu, un viņiem nav piespiedu varas pār kalpiem. Ticīgais, kurš turas pie Allāha pieminēšanas un ir taisns Viņa pavēlēs, ir pasargāts no viņu viltībām, savukārt tie, kas seko savām iegribām un aizmirst par savu Kungu, iekrīt viņu slazdos.
Ticība eņģeļiem un džiniem, kā arī pārliecība par šīs neredzamās pasaules eksistenci, vairo Allāha godināšanu ticīgā sirdī. Kad cilvēks zina, ka ir eņģeļi, kas vēro viņa darbus un pieraksta viņa vārdus, tas mudina viņu apzināties Allāhu gan slepenībā, gan atklātībā, un meklēt patvērumu no šaitāna čukstiem, kas stiprina morālo aspektu un virza uz paklausību un grēku izvairīšanos, cerot uz Allāha atlīdzību un žēlastību.
يؤمن المسلم بالملائكة كخلق من خلق الله، اصطفاهم للطاعة المطلقة والتسبيح الدائم. هم كائنات نورانية غير مرئية للبشر في هيئتها الأصلية، لكن الله منحهم القدرة على التشكل بأشكال مادية عند الحاجة، كما حدث في زيارتهم للأنبياء. وظيفتهم تتنوع بين تنفيذ أوامر الله، وحمل الوحي، وتدبير شؤون الكون، وتسجيل أعمال العباد، وحماية المؤمنين وتثبيتهم.
أما الجن، فهم خلق آخر أوجده الله من نار، وهم مكلفون ومحاسبون تماماً كالبشر، ينقسمون إلى مؤمنين صالحين وعصاة متمردين. نحن لا نراهم في صورتهم الأصلية، لكنهم يروننا، مما يفسر التفاوت في إدراك وجودهم. وهم لا يعلمون الغيب، وحياتهم تخضع لسنن الله في الكون، ولا يملكون ضراً ولا نفعاً إلا بإذنه تعالى.
الشياطين هم كفار الجن، يقودهم إبليس في معاداة البشر وسلوك طريق الإغواء. إن قدرتهم تقتصر على الوسوسة وتزيين الشر، ولا يملكون سلطاناً قسرياً على العباد. فالمؤمن الذي يتمسك بذكر الله ويستقيم على أمره، يكون في حصن من مكائدهم، بينما يسقط في حبائلهم من يتبع هواه ويغفل عن ربه.
تثمر عقيدة الإيمان بالملائكة والجن واليقين بوجود هذا العالم الغيبي تعظيماً لله في قلب المؤمن. حين يعلم الإنسان أن هناك ملائكة ترقب أفعاله وتكتب أقواله، يدفعه ذلك إلى مراقبة الله في سره وعلنه، والاستعاذة من وساوس الشيطان، مما يقوي الجانب الأخلاقي ويدفع نحو الطاعة وتجنب المعاصي رجاءً في ثواب الله ورحمته.