Ticība praviešiem
Cilvēkiem ir vajadzīgi pravieši, jo viņi ir cilvēki no tās pašas cilvēces, pie kuras viņi tika sūtīti; viņi dzimst, mirst, ēd un staigā pa tirgiem. Senatnē tautas brīnījās par cilvēku sūtīšanu, bet Allāhs paskaidroja, ka sūtnim jābūt no savas tautas, lai viņi varētu viņam sekot. Praviešos nav nekā no dievišķības, bet viņi ir godājami kalpi, kurus Allāhs izvēlējās ar atklāsmi.
Praviešu nekļūdīgums ir nemainīgs attiecībā uz Šariāta nodošanu; kad viņi nodod vēsti no Allāha, viņi nerunā pēc savām iegribām. Savukārt pasaulīgās lietās un personīgajos spriedumos, kuros nav nākusi atklāsme, var rasties kļūdas, taču Allāhs viņus par to neatbalsta, bet gan parāda viņiem pareizo ceļu, kā tas notika stāstā par aklo vīru un stāstā par Badras gūstekņiem, apstiprinot, ka debesu atklāsme ir taisnīgais mērs.
Muhameds ﷺ ir praviešu zīmogs, un viņa vēsts ir vispārīga visiem cilvēkiem un derīga katram laikam un vietai. Šariāts nāca ar lielu elastību, kur tas noteica galīgus tekstus ticības jautājumiem un pielūgsmei, kas nav maināmi, savukārt administratīvajos un politiskajos darījumos tas atstāja plašu telpu, lai musulmaņi varētu pielikt pūles, lai sasniegtu sabiedrības labumu, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti vispārējie islāma noteikumi.
Muhameda ﷺ personība ir brīnums pati par sevi; viņa patiesums, uzticamība, pazemība starp saviem pavadoņiem un viņa askētiskā dzīve – tas viss liecina par viņa diženumu. Viņš bija pilnīgs cilvēks, bet Allāhs viņu izvēlējās vēstij un sagatavoja viņu īpašā veidā, tādējādi viņš bija unikāls paraugs cilvēces vēsturē, un Allāhs Ādama bērnu vidū neradīja nevienu līdzīgu viņam ﷺ.
يحتاج الناس إلى الرسل لأنهم بشرٌ من جنس من أُرسلوا إليهم، يولدون ويموتون ويأكلون ويمشون في الأسواق. وقد عجبت الأمم قديماً من إرسال بشر، لكن الله بين أن الرسول يجب أن يكون من جنس قومه ليتأسوا به. فليس في الرسل شيء من الألوهية، بل هم عباد مكرمون اصطفاهم الله بالوحي.
عصمة الرسل ثابتة فيما يتعلق بتبليغ الشريعة؛ فإذا بلغوا عن الله فهم لا ينطقون عن الهوى. أما في الأمور الدنيوية والاجتهادات الشخصية التي لم ينزل فيها وحي، فقد يقع الخطأ، ولكن الله لا يقرهم عليه بل يبين لهم الصواب، كما حدث في قصة الأعمى وقصة أسرى بدر، تأكيداً لأن وحي السماء هو الميزان القويم.
محمد ﷺ هو خاتم الأنبياء، ورسالته عامة للناس كافة وصالحة لكل زمان ومكان. لقد جاءت الشريعة بمرونة عظيمة، حيث وضعت نصوصاً قطعية للعقائد والعبادات لا تقبل التغيير، بينما تركت مساحة واسعة في المعاملات الإدارية والسياسية ليجتهد فيها المسلمون بما يحقق المصلحة العامة، شريطة الالتزام بقواعد الإسلام العامة.
تتسم شخصية محمد ﷺ بكونها معجزة في حد ذاتها؛ فصدقه وأمانته وتواضعه بين أصحابه وحياته الزاهدة كلها دلائل على عظمته. لقد كان بشراً كاملاً، لكن الله اختصه بالرسالة وأعده إعداداً خاصاً، فكان نموذجاً فريداً في تاريخ البشرية، ولم يخلق الله في طراز أبناء آدم مثله ﷺ.