Svētais Korāns

Svētais Korāns ir Visvarenā Allāha vārds, kas tika atklāts Viņa pravietim Muhamedam ﷺ. Tas ir musulmaņu konstitūcija, viņu arguments un viņu vadības avots. Tas tika atklāts arābu valodā divdesmit trīs gadu laikā, un tā pilns teksts tiek saglabāts hafizu sirdīs un Korāna eksemplāru vākos visās pasaules malās.

Svētais Korāns ir pravieša Muhameda ﷺ mūžīgais brīnums. Tas ir Allāha vārds, ar kuru Viņš izaicināja cilvēkus un džinus radīt kaut ko līdzīgu, bet viņi nespēja, un izaicinājums joprojām pastāv. Tā brīnumainības avots nav tikai viens aspekts, piemēram, retorika vai vēstījumi par neredzamo, bet gan visaptverošs brīnums tā struktūrā, likumdošanā un tajā ietvertajās zinātniskajās norādēs, kuras var saprast tikai rūpīgs pētnieks katrā laikmetā.

Korāns nav cilvēka radīts. Kā gan analfabēts vīrs, kurš uzauga tuksneša vidē, izolēts no civilizācijas centriem un tautu filozofijām, varēja nākt klajā ar grāmatu, kas satur visaugstākos likumus un dziļākās patiesības? Vēstures ģēniji var būt izcili savās mākslās, taču viņu sasniegumiem ir robežas, savukārt Korāns paliek neizsīkstošs avots, kurā katrs zinātnieks un rakstnieks atrod to, kas atbilst viņa specialitātei, un pierādījumu, ka tas ir atklāsme no Gudra un Zinoša.

Musulmaņi tic Allāha atklātajām grāmatām, piemēram, Ibrahima un Musas ruļļiem, Dāvuda Psalmiem un Isas Evaņģēlijam, miers viņiem visiem. Taču Korāns ir dominējošais pār šīm grāmatām; tas, kas ar to saskan, ir nemainīga patiesība, bet tas, kas tam pretrunā, ir ticis sagrozīts. Mēs cienām visus praviešus un novērtējam viņu vēstījumus, taču mēs sekojam Svētajam Korānam kā svariem, ar kuriem mēs sveram ziņas un ar kuriem mēs paliekam uz Allāha ceļa.

القرآن الكريم هو كلام الله تعالى المنزَّل على نبيه محمد ﷺ، وهو دستور المسلمين وحجتهم ومصدر هدايتهم. نزل بالعربية على مدى ثلاثة وعشرين عامًا، ويُحفظ نصّه كاملًا في صدور الحفاظ وبين دفتي المصاحف في كل بقاع الأرض.

القرآن الكريم هو المعجزة الخالدة للنبي محمد ﷺ، وهو كلام الله الذي تحدى به الإنس والجن أن يأتوا بمثله فعجزوا، ولا يزال التحدي قائماً. ومصدر إعجازه ليس جانباً واحداً كالبلاغة أو الإخبار بالمغيبات فحسب، بل هو إعجاز كلي في نظمه وتشريعه وما يحويه من إشارات علمية لا يدركها إلا الدارس المتفحص في كل عصر.

لم يكن القرآن من تأليف بشر، فكيف يتسنى لرجل أمي نشأ في بيئة صحراوية منعزلة عن مراكز الحضارة وفلسفات الأمم أن يأتي بكتاب يحوي أرقى التشريعات وأعمق الحقائق؟ إن العباقرة في التاريخ قد يبدعون في فنونهم، لكن سبقهم له حدود، بينما القرآن يظل معيناً لا ينضب، يجد فيه كل عالم وأديب ما يوافق تخصصه ودليلاً على أنه تنزيل من حكيم خبير.

يؤمن المسلمون بكتب الله المنزلة، كصحف إبراهيم وموسى، وزبور داود، وإنجيل عيسى عليهم السلام، ولكن القرآن هو المهيمن على تلك الكتب؛ فما وافقه منها فهو الحق الثابت، وما خالفه فهو مما دخله التحريف. نحن نحترم جميع الأنبياء ونقدر رسالاتهم، لكننا نتبع القرآن الكريم بصفته الميزان الذي نزن به الأخبار ونستقيم به على منهج الله.