Kutenda muQadar
Kutenda muQadar muIslam hakurevi kumanikidzwa kana kusava nebasa, asi iko kubvuma kuda kwaAllah pamwe nekuratidza mutoro wemunhu. Kururama kwaAllah hakuyerwi nezviyero zvevanhu zvisina kukwana; nokuti sezvo mudzidzi angawana kurangwa kwemudzidzisi wake sekusaruramisira, asi kuri kururama chaiko nokuda kwebetsero yake, saizvozvowo zvisarudzo zvaAllah zvingaonekwa kwatiri sezvisinganzwisisiki, asi pakati pazvo zvine huchenjeri nekururama kwatisingagoni kunzwisisa zvizere.
Allah vanopa munhu pfungwa nekuda, uye vanomupa mhosva mukati mekusimba kwake nerusununguko rwake chete. Magwaro anoratidza kumanikidzwa anoreva zvinhu zvepasi rose zvisingagoni kuitwa nesu, izvo muranda asingabvunzwi nezvazvo, asi mabasa anounza mubairo nechirango ari mukati mekusarudza kwemunhu. Naizvozvo, kutungamirirwa kwakanaka nekurasika zvinoenderana nekuedza kwemunhu nemabasa ake aakasarudza nerusununguko rwake.
Masalaf asina mhosva akatora kutenda muQadar sechikonzero chebasa, Jihad, uye kutora zvikonzero, vachitenda kuti Rizq neAjal zvakasarudzwa, saka vakashanda nesimba uye vakavimba naAllah vasina usimbe kana kusava nebasa. Asi kushandisa Qadar sechikonzero chekuregeredza kana kuita chivi inyaya isina simba uye inorambwa, nokuti munhu haazivi zvakavanzika, asi anoteerera zvishuwo zvake, saka hapana ane chikonzero chekusiya zvaakarairwa naAllah.
الإيمان بالقدر في الإسلام لا يعني الجبر أو التواكل، بل هو إقرار بمشيئة الله مع إثبات مسؤولية الإنسان. إن عدالة الله لا تُقاس بمقاييس البشر القاصرة؛ فكما قد يرى التلميذ تأديب معلمه ظلماً وهو عين العدل لمصلحته، قد تبدو لنا أقدار الله غامضة، لكنها في جوهرها حكمة وعدل لا نحيط بكافة جوانبهما.
يعطي الله الإنسان عقلاً وإرادة، ويحاسبه في نطاق قدرته وحريته فقط. النصوص التي توحي بالإجبار تشير إلى أمور كونية فوق طاقتنا لا يُسأل عنها العبد، بينما الأعمال التي يترتب عليها الثواب والعقاب هي في دائرة اختيار الإنسان. لذا، فإن الهداية والضلال هما نتيجة لسعي المرء وأعماله التي اختارها بإرادته الحرة.
اتخذ السلف الصالح من الإيمان بالقدر دافعاً للعمل والجهاد والأخذ بالأسباب، مؤمنين أن الرزق والأجل مقدران، فعملوا بجد وتوكلوا على الله دون كسل أو خمول. أما الاحتجاج بالقدر لتبرير التقصير أو المعصية فهو حجة واهية ومردودة، لأن الإنسان لا يعلم غيبه، بل يستجيب لشهوته، فليس لأحد عذر في ترك ما أمره الله به.